Detalizēts skaidrojums par vairākiem pārklājuma biezuma mērītāja neprecīziem mērījumiem?
Tas ir diezgan vispārīgs jautājums. Tā kā instrumenta neprecizitātei ir dažādi iemesli. Pārklājuma biezuma mērītāja gadījumā galvenokārt ir šādi iemesli, kas izraisa neprecīzus mērījumus.
(1) Spēcīga magnētiskā lauka traucējumi. Esam veikuši vienkāršu eksperimentu, kad instruments strādā aptuveni 10,000 V elektromagnētiskā lauka tuvumā, mērījums tiks nopietni traucēts. Ja tas atrodas ļoti tuvu elektromagnētiskajam laukam, var būt avārijas parādība.
(2) Cilvēka faktori. Tas bieži notiek ar jauniem lietotājiem. Iemesls, kāpēc pārklājuma biezuma mērītājs var izmērīt līdz mikronu līmenim, ir tas, ka tas var uzņemt nelielas magnētiskās plūsmas izmaiņas un pārvērst to ciparu signālā. Ja lietotājs mērīšanas procesā nepārzina instrumentu, zonde var novirzīties no pārbaudāmā korpusa, izraisot magnētiskās plūsmas izmaiņas un nepareizu mērījumu. Tāpēc, pirmo reizi izmantojot instrumentu, lietotājiem un draugiem ir ieteicams vispirms apgūt mērīšanas metodi. Zondes izvietojumam ir liela ietekme uz mērījumu. Mērīšanas laikā zonde jātur perpendikulāri parauga virsmai. Un zondi nevajadzētu novietot pārāk ilgi, lai neradītu traucējumus pašas matricas magnētiskajā laukā.
(3) Sistēmas korekcijas laikā netika izvēlēts atbilstošs substrāts. Pamatnes minimālā plakne ir 7 mm, bet minimālais biezums ir 0,2 mm. Mērījumi zem šī kritiskā stāvokļa ir neuzticami.
(4) Pievienoto vielu ietekme. Instruments ir jutīgs pret pielipušām vielām, kas neļauj zondei nonākt ciešā saskarē ar pārklājuma virsmu. Tāpēc pievienotās vielas ir jānoņem, lai nodrošinātu, ka zonde ir tiešā saskarē ar pārklājošā slāņa virsmu. Veicot sistemātisku korekciju, arī izvēlētās pamatnes virsmai jābūt kailai un gludai.
(5) Instruments nedarbojas. Šajā laikā varat sazināties ar tehniķiem vai atgriezties rūpnīcā remontam.
