Uzlabotas lāzerskenējošās daudzfotonu mikroskopijas priekšrocības
Lāzerskenējošā daudzfotonu mikroskopija ir būtisks optiskās mikroskopijas uzlabojums, galvenokārt dzīvu šūnu, fiksētu šūnu un audu dziļās struktūras novērošanai, un ar to var iegūt skaidras un asas daudzslāņu Z plaknes struktūras, tas ir, optiskās šķēles, un var konstruēt. Parauga trīsdimensiju cietā struktūra. Konfokālais mikroskops izmanto lāzera gaismas avotu, kas tiek paplašināts, lai aizpildītu visu objektīva objektīva aizmugurējo fokusa plakni, un pēc tam caur objektīva lēcu sistēmu saplūst ļoti mazā parauga fokusa plaknē. Atkarībā no objektīva skaitliskās apertūras spilgtākā apgaismojuma punkta diametrs ir aptuveni 0,25 ~ 0,8 μm, bet dziļums ir aptuveni 0,5 ~ 1,5 μm. Konfokālās vietas izmērs ir atkarīgs no mikroskopa konstrukcijas, lāzera viļņa garuma, objektīva lēcas īpašībām, skenēšanas vienības stāvokļa iestatījuma un parauga rakstura. Lauka mikroskopiem ir liels apgaismojuma diapazons un liels apgaismojuma dziļums, savukārt konfokālajiem mikroskopiem ir apgaismojums, kas ir koncentrēts fokusa plaknes fokusa punktā. Konfokālās mikroskopijas galvenā priekšrocība ir tā, ka tā var veikt precīzu optisku griezumu bieziem fluorescējošiem paraugiem (līdz 50 μm vai vairāk), kuru biezums ir aptuveni 0,5–1,5 μm. Optisko griezumu attēlu sēriju var iegūt, pārvietojot paraugu uz augšu un uz leju ar mikroskopa Z-ass pakāpju motoru. Attēla informācijas iegūšana tiek kontrolēta plaknē, un to netraucēs signāli no citām parauga vietām. Pēc fona fluorescences efekta noņemšanas un signāla un trokšņa attiecības palielināšanas konfokālo attēlu kontrasts un izšķirtspēja ir ievērojami uzlaboti, salīdzinot ar tradicionālajiem lauka apgaismojuma fluorescences attēliem. Daudzos paraugos daudzi sarežģīti strukturālie komponenti ir savstarpēji saistīti, veidojot sarežģītas sistēmas, taču, tiklīdz var savākt pietiekami daudz optisko sekciju, mēs varam tās rekonstruēt 3D formātā, izmantojot programmatūru. Šī eksperimentālā pieeja ir plaši izmantota bioloģiskajos pētījumos, lai noskaidrotu sarežģītās strukturālās un funkcionālās attiecības starp šūnām vai audiem.
