Kāda ir atšķirība starp jonizējošo starojumu un elektromagnētisko starojumu?
Fizikā starojums tiek uzskatīts par procesu, kurā enerģētiskās daļiņas vai viļņi izplatās telpā. Paša starojuma enerģijas atšķirības dēļ atšķiras arī tā mijiedarbības ar vielu reakcijas mehānisms. Mēs bieži klasificējam starojumu divos veidos: jonizējošo starojumu un nejonizējošo starojumu. Parasti nejonizējošo starojumu sauc arī par elektromagnētisko starojumu.
Jonizējošais starojums ir starojums, kas jonizē vielu, kad enerģija izkliedējas uz āru elektromagnētisko viļņu vai daļiņu veidā un tieši vai netieši mijiedarbojas ar to.
Galvenie jonizējošā starojuma veidi ir alfa stari, beta stari, rentgena stari, gamma stari un neitronu starojums. Rentgens un gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi, taču lielās enerģijas dēļ tie ir nonākuši jonizējošā starojuma kategorijā.
Jonizējošo starojumu iedala dabiskajā un mākslīgajā starojumā.
Dabiskais starojums attiecas uz kosmiskajiem stariem no kosmosa, kā arī dabisko radioaktivitāti, kas atrodas gaisā, ūdenī, augsnē, akmeņos, pārtikā un citā dabiskajā vidē.
Mākslīgais starojums ir plaši izmantots ikdienas dzīvē, piemēram, medicīniskajā rentgena diagnostikā, kodolmedicīnā, audzēju staru terapijā, intervences radioloģijā un citos starojuma diagnostikas un ārstēšanas lietojumos; Nesagraujošās pārbaudes, piemēram, kodolenerģijas ražošana un rūpnieciskās pārbaudes rūpnieciskajās kodolspēkstacijās, kvalitātes, blīvuma, mitruma satura, materiāla līmeņa un biezuma kontrole kodolmērīšanas sistēmās, radioaktīvā ģeoloģisko un hidroloģisko apstākļu izpēte, piemēram, naftas ieguve, radiācijas apstrāde. utt.; Radiācijas modifikācija, radiācijas pavairošana, radiācijas dezinfekcija, radiācijas saglabāšana un citas radiācijas apstrādes tehnoloģijas lauksaimniecībā; Militārie kodolieroči, zemūdenes utt.
Elektromagnētiskais starojums ir parādība, kurā enerģija no avota tiek izstarota kosmosā elektromagnētisko viļņu veidā un izplatās telpā. Šāda veida starojumu parasti rada lādiņu kustība. Atšķirībā no jonizējošā starojuma, elektromagnētisko starojumu faktiski var redzēt katru dienu. Piemēram, radioviļņi, mikroviļņi un infrasarkanās spuldzes pieder pie elektromagnētiskā starojuma. Šajā sakarā, ja elektromagnētiskais starojums tiek pareizi izmantots, tam ir ļoti svarīga loma mūsu dzīvē.
Aizsardzība pret jonizējošo starojumu: galvenokārt saīsinot ekspozīcijas laiku, palielinot attālumu no avota, izmantojot aizsargmateriālus, lai samazinātu iedarbību, un novēršot radioaktīvo vielu ieelpošanu un norīšanu. Dažādiem stariem tiek izmantoti dažāda veida aizsargmateriāli un metodes.
Aizsardzība pret elektromagnētisko starojumu: pēc iespējas jāizvairās no ilgstošas darbības dažādas sadzīves tehnikas, biroja tehnikas, mobilo tālruņu u.c., kā arī pēc iespējas vairāk jāizmanto vairākas sadzīves tehnikas vienlaicīgi. Jāpievērš uzmanība izbraukšanai vismaz reizi stundā. Ikdienas uzturā vajadzētu ēst vairāk ar A, C vitamīnu un olbaltumvielām bagātu pārtiku, piemēram, burkānus, tomātus, brūnaļģes, liesu gaļu un dzīvnieku aknas, lai uzlabotu organisma spēju pretoties elektromagnētiskajam starojumam.
